카테고리 없음

一切集法即滅法

VIS VITALIS 2016. 5. 6. 11:00

大日經疏演奧鈔 (No. 2216 杲寶撰 ) in Vol. 59



T2216_.59.0211b26: 不轉無言説句 復次辟支佛等者。釋於一
T2216_.59.0211b27: 切法等文。謂縁覺見一切集法即滅法故。毎

T2216_.59.0211b28:向種種境界釋經於
一切法
皆見寂滅性空。寂滅性

T2216_.59.0211b29: 空故戲論語風息。故名極滅語言三昧也
T2216_.59.0211c01: 修瑜伽等者。釋是名縁覺三昧道句 此二
T2216_.59.0211c02: 種三昧等者。二乘三昧結釋也 菩提心難

T2216_.59.0211c03:處者。莊嚴論第六隨修品
第十四
云。次説遠離二乘

T2216_.59.0211c04: 心。偈曰。菩薩處地獄爲物不辭苦。捨有
T2216_.59.0211c05: 發小心。此苦則爲劇。釋曰。菩薩慈悲爲諸
T2216_.59.0211c06: 衆生入大地獄。不辭大苦。若滅三有起
T2216_.59.0211c07: 小乘心。菩薩以此爲苦。最爲深重。問。此義
T2216_.59.0211c08: 云何。偈曰。雖恒處地獄不障大菩提。若
T2216_.59.0211c09: 起自利心是大菩提障



大日經疏演奧鈔 (No. 2216) 0211b11 - 0211b29: 切法等文謂縁覺見一切集法即滅法故毎向種種境界釋經於一切法皆見寂滅性空寂滅性空故戲論語風息故名極滅語言三昧也 [show]














http://blog.naver.com/bom6690/40136999543


낑수까 나무 비유 경(S35:245) [*각묵스님 譯 403-409쪽] 8. Kiṃsukopamasuttaṃ

 

245. Atha kho aññataro bhikkhu yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami;

upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca –

‘‘kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotī’’ti?

‘‘Yato kho, āvuso, bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṃ pajānāti,

ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotī’’ti.

2. 그때 어떤 비구가 다른 비구에게 다가갔다. 가서는 이렇게 말했다.

어떻게 해서 비구의 봄[]은 아주 淸淨하게 됩니까?

도반이여, 비구가 여섯 가지 감각접촉의 장소의[*6觸處에서] 일어남과 사라짐을 있는 그대로 꿰뚫어

비구의 봄[]은 아주 淸淨하게 됩니다.

 

Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena [pañhāveyyākaraṇena (syā. kaṃ.

ka.)], yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca –

‘‘kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotī’’ti?

‘‘Yato kho, āvuso, bhikkhu pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca atthaṅgamañca

yathābhūtaṃ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotī’’ti.

3. 그러자 그 비구는 자신의 질문에 대한 다른 비구의 설명에 만족하지 못하여 또 다른 비구에게 다가갔다.

가서는 그 비구에게 이렇게 말했다.

어떻게 해서 비구의 봄[]은 아주 淸淨하게 됩니까?

도반이여, 비구가 취착의 [대상이 되는] 다섯 가지 무더기[五取蘊]의 일어남과 사라짐을 있는 그대로 꿰뚫어 때 비구의 봄[]은 아주 淸淨하게 됩니다.

 

Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena,

yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca –

‘‘kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotī’’ti?

‘‘Yato kho, āvuso, bhikkhu catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṃ pajānāti,

ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotī’’ti.

4. 그 비구는 자신의 질문에 대한 다른 비구의 설명에 만족하지 못하여 또 다른 비구에게 다가갔다.

가서는 그 비구에게 이렇게 말했다.

어떻게 해서 비구의 봄[]은 아주 淸淨하게 됩니까?

도반이여, 비구가 네 가지 근본물질[*4大]의 일어남과 사라짐을 있는 그대로 꿰뚫어

비구의 봄[]은 아주 淸淨하게 됩니다.

 

Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena,

yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca –

‘‘kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotī’’ti?

‘‘Yato kho, āvuso, bhikkhu yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti

yathābhūtaṃ pajānāti, ettāvatā, kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotī’’ti.

5. 그 비구는 자신의 질문에 대한 다른 비구의 설명에 만족하지 못하여 또 다른 비구에게 다가갔다.

가서는 그 비구에게 이렇게 말했다.

어떻게 해서 비구의 봄[]은 아주 淸淨하게 됩니까?

도반이여, 비구가 '일어나는 법은 그 무엇이건 모두 소멸하기 마련인 법이다[集法卽滅法].'라고

있는 그대로 꿰뚫어 때 비구의 봄[]은 아주 淸淨하게 됩니다.

 

Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena, yena bhagavā tenupasaṅkami;

upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca –

‘‘idhāhaṃ, bhante, yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavocaṃ –

kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotī’ti?

Evaṃ vutte, bhante, so bhikkhu maṃ etadavoca –

‘yato kho, āvuso, bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṃ pajānāti,

ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotī’ti.

Atha khvāhaṃ, bhante, asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena,

yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavocaṃ –

‘kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotī’ti?

Evaṃ vutte, bhante, so bhikkhu maṃ etadavoca –

‘yato kho, āvuso, bhikkhu pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ…pe…

catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṃ pajānāti…pe…

yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti yathābhūtaṃ pajānāti,

ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotī’ti.

Atha khvāhaṃ, bhante, asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena yena bhagavā tenupasaṅkamiṃ

( ) [(upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavocaṃ) (ka.)].

Kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotī’’ti?

6..............설명에 만족하지 못하여 세존을 뵈러 왔습니다.

세존이시여, 어떻게 해서 비구의 봄[]은 아주 淸淨하게 됩니까?

 

‘‘Seyyathāpi, bhikkhu, purisassa kiṃsuko adiṭṭhapubbo assa.

So yenaññataro puriso kiṃsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya.

Upasaṅkamitvā taṃ purisaṃ evaṃ vadeyya – ‘kīdiso, bho purisa, kiṃsuko’ti?

So evaṃ vadeyya – ‘kāḷako kho, ambho purisa, kiṃsuko – seyyathāpi jhāmakhāṇū’ti.

Tena kho pana, bhikkhu, samayena tādisovassa kiṃsuko yathāpi [yathā (sī. syā. kaṃ.) dutiyavārādīsu pana

‘‘yathāpi’’tveva dissati] tassa purisassa dassanaṃ.

Atha kho, so bhikkhu, puriso asantuṭṭho tassa purisassa pañhaveyyākaraṇena,

yenaññataro puriso kiṃsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya; upasaṅkamitvā taṃ purisaṃ evaṃ vadeyya –

‘kīdiso , bho purisa, kiṃsuko’ti?

So evaṃ vadeyya – ‘lohitako kho, ambho purisa, kiṃsuko – seyyathāpi maṃsapesī’ti.

Tena kho pana, bhikkhu, samayena tādisovassa kiṃsuko yathāpi tassa purisassa dassanaṃ.

Atha kho so bhikkhu puriso asantuṭṭho tassa purisassa pañhaveyyākaraṇena,

yenaññataro puriso kiṃsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya ; upasaṅkamitvā taṃ purisaṃ evaṃ vadeyya –

‘kīdiso, bho purisa, kiṃsuko’ti?

So evaṃ vadeyya –

‘ocīrakajāto [ojīrakajāto (sī.), odīrakajāto (pī.)] kho, ambho purisa, kiṃsuko ādinnasipāṭiko –

seyyathāpi sirīso’ti.

Tena kho pana, bhikkhu, samayena tādisovassa kiṃsuko, yathāpi tassa purisassa dassanaṃ.

Atha kho so bhikkhu puriso asantuṭṭho tassa purisassa pañhaveyyākaraṇena,

yenaññataro puriso kiṃsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya; upasaṅkamitvā taṃ purisaṃ evaṃ vadeyya –

‘kīdiso, bho purisa, kiṃsuko’ti?

So evaṃ vadeyya – ‘bahalapattapalāso sandacchāyo [saṇḍacchāyo (syā. kaṃ.)] kho, ambho purisa, kiṃsuko

– seyyathāpi nigrodho’ti.

Tena kho pana, bhikkhu, samayena tādisovassa kiṃsuko, yathāpi tassa purisassa dassanaṃ.

6. 비구여, 예를 들면 일찍이 낑수까 나무를 본적이 없는 사람이 낑수까 나무를 본 적이 있는 사람에게 다가간다 하자.[*316) Kiṃsuka는 문자적으로는 '무엇인가?'라는 뜻이다.]

그는 그 사람에게 가서 ‘여보시오, 낑수까 나무는 무엇과 같습니까?’라고 물을 것이다.

그러면 그 사람은 ‘여보시오, 낑수까 나무는 검은 것인데 마치 타다 남은 그루터기처럼 생겼습니다.’라고 말할 것이다.

왜냐하면 그 무렵에 있던 낑수까 나무는 그 사람이 본 것처럼 그렇게 생겼을 것이기 때문이다.

그러자 그 사람은 그의 질문에 대한 다른 사람의 설명에 만족하지 못하여

낑수까 나무를 본 적이 있는 또 다른 사람을 찾아 갈 것이다.

그는 그 사람에게 가서 ‘여보시오, 낑수까 나무는 무엇과 같습니까?’라고 물을 것이다.

그러면 그 사람은 ‘여보시오, 낑수까 나무는 붉은 것인데 마치 고기덩어리처럼 생겼습니다.’라고 말할 것이다.

왜냐하면 그 무렵에 있던 낑수까 나무는 그 사람이 본 것처럼 그렇게 생겼을 것이기 때문이다

그러자 그 사람은...

..............................

 

Evameva kho, bhikkhu, yathā yathā adhimuttānaṃ tesaṃ sappurisānaṃ dassanaṃ suvisuddhaṃ hoti,

tathā tathā kho tehi sappurisehi byākataṃ.

8. 비구여, 이와 같이 그들 확신을 가진 참된 사람들

그들의 아주 청정한 봄[見]에 따라서 설명을 한 것이다.

‘‘Seyyathāpi, bhikkhu, rañño paccantimaṃ nagaraṃ daḷhuddhāpaṃ [daḷhuddāpaṃ (sī. pī.)]

daḷhapākāratoraṇaṃ chadvāraṃ.

Tatrassa dovāriko paṇḍito byatto medhāvī, aññātānaṃ nivāretā, ñātānaṃ pavesetā.

Puratthimāya disāya āgantvā sīghaṃ dūtayugaṃ taṃ dovārikaṃ evaṃ vadeyya –

‘kahaṃ, bho purisa, imassa nagarassa nagarassāmī’ti?

So evaṃ vadeyya – ‘eso, bhante, majjhe siṅghāṭake nisinno’ti.

Atha kho taṃ sīghaṃ dūtayugaṃ nagarassāmikassa yathābhūtaṃ vacanaṃ niyyātetvā yathāgatamaggaṃ paṭipajjeyya.

Pacchimāya disāya āgantvā sīghaṃ dūtayugaṃ…pe…

uttarāya disāya… dakkhiṇāya disāya āgantvā sīghaṃ dūtayugaṃ taṃ dovārikaṃ evaṃ vadeyya –

‘kahaṃ, bho purisa, imassa nagarassāmī’ti?

So evaṃ vadeyya – ‘eso, bhante, majjhe siṅghāṭake nisinno’ti.

Atha kho taṃ sīghaṃ dūtayugaṃ nagarassāmikassa yathābhūtaṃ vacanaṃ niyyātetvā yathāgatamaggaṃ paṭipajjeyya.

비구여, 예를 들면 왕의 국경에 있는 도시는 깊은 해자와 튼튼한 성벽과 망루를 가지고 있고 여섯 개의 대문을 가지고 있다.

거기에 지혜롭고 현명한 문지기가 있어, 모르는 자들은 제지하고 아는 자들만 들어가게 한다.

[*오래전의 것도 기억하고 생각해 내는 자:슬기롭고 현명한 자- sati]

그때 동쪽으로부터 재빠른 전령 두 명이 달려와서 그 문지기에게 ‘여보시오, 지금 이 도시의 성주는

어디에 계시오?’라고 말하면 그는 ‘지금 그 분은 중앙 광장에 앉아 계십니다.’라고 대답할 것이다.

그러면 그 재빠른 전령은 성주에게 있는 그대로 보고를 한 뒤 들어온 길을 따라서 되돌아 갈 것이다.

그때 서쪽으로부터... 북쪽으로부터... 남쪽으로부터... 한 뒤 들어온 길을 따라서 되돌아 갈 것이다.

 

‘‘Upamā kho myāyaṃ, bhikkhu, katā atthassa viññāpanāya.

Ayañcettha attho –

9. 비구여, 이 비유는 뜻을 바르게 전달하기 위해서 내가 만든 것이다.

그뜻은 이와 같다.

‘nagara’nti kho, bhikkhu, imassetaṃ cātumahābhūtikassa kāyassa adhivacanaṃ mātāpettikasambhavassa

odanakummāsūpacayassa aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammassa.

비구여, 도시라는 것은 네 가지 근본물질로 이루어진 이 몸을 두고 한 말이니

이 몸은 부모에게서 생겨났고, 밥과 죽으로 집적되었으며,

무상하고 파괴되고 분쇄되고 해체되고 분해되기 마련인 것이다.

‘Cha dvārā’ti kho, bhikkhu, channetaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ.

여섯 개의 대문이란 여섯가지 안의 감각장소[*6內入處]들을 두고 한 말이다.

‘Dovāriko’ti kho, bhikkhu, satiyā etaṃ adhivacanaṃ.

문지기란 마음챙김[*sati]을 두고 한 말이다.

‘Sīghaṃ dūtayuga’nti kho, bhikkhu, samathavipassanānetaṃ adhivacanaṃ.

재빠른 전령 두 명이란 사마타와 위빳사나를 두고 한 말이다.

‘Nagarassāmī’ti kho, bhikkhu, viññāṇassetaṃ adhivacanaṃ.

성주는 알음알이[*識]를 두고 한 말이다.

‘Majjhe siṅghāṭako’ti kho , bhikkhu, catunnetaṃ mahābhūtānaṃ adhivacanaṃ –

pathavīdhātuyā, āpodhātuyā, tejodhātuyā, vāyodhātuyā.

중앙 광장이란 네 가지 근본 물질을 두고 한 말이니 그것은 땅. 물. 불. 바람 요소이다.

‘Yathābhūtaṃ vacana’nti kho, bhikkhu, nibbānassetaṃ adhivacanaṃ.

있는 그대로 말씀이란 열반을 두고 한 말이다.

‘Yathāgatamaggo’ti kho, bhikkhu, ariyassetaṃ aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṃ,

seyyathidaṃ – sammādiṭṭhiyā…pe… sammāsamādhissā’’ti.

들어온 길이란 여덟가지 구성요소를 가진 성스러운 道[八支聖道]를 두고 한 말이니

그것은 정見. 정思惟. 정語. 정業. 정命. 정精進. 정. 정定이다.

 

[*322) 열반은 있는 그대로의 고유성질(yathābhūta-sabhāva)에 따라 동요함이 없고(akuppa)

바뀜이 없다(avikāri).라고 해서 ‘있는 그대로의 말씀(yathābhūta vacana)’이라 한다.(SA.iii.62-63)

 * Yathābhūtaṃ: Suchness, thusness, true reality; existence as it is (yathābhūta). Same as 眞如.]

Aṭṭhamaṃ.

 



















http://blog.naver.com/satobom/220102115366


Pali Canon: sutta pitaka, khuddaka nikaya 1, book: udana, database record: 8438.

[BJT Page 222] [x 222/] [PTS Page 048] [q 48/] 우다나(자설경) 전재성 역주 한국빠알리성전협회

 

3. Suppabuddhakuṭṭhisuttaṃ 5-3. 나병환자 쑵빠붓다의 경[Suppabuddhakuṭṭhisutta]

 

43. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.

1. 이와 같이 나는 들었다. 한 때 세존께서 라자가하 시의 벨루 숲에 있는 깔란다까니바빠에 계셨다.

Tena kho pana samayena rājagahe suppabuddho nāma kuṭṭhī ahosi –

manussadaliddo, manussakapaṇo, manussavarāko.

2. 그 때 라자가하 시에는 사람 가운데 가장 가난하고 사람 가운데 가장 곤궁하고

사람 가운데 가장 비참한 나병환자 쑵빠붓다가 살고 있었다.

Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṃ desento nisinno hoti.

Addasā kho suppabuddho kuṭṭhī taṃ mahājanakāyaṃ dūratova sannipatitaṃ. Disvānassa etadahosi –

3. 마침 세존께서 많은 대중에게 둘러싸여 법문을 하며 앉아 계셨다.

그런데 나병환자 쑵빠붓다가 멀리서 그 앉아 있는 대중을 보았다. 보고나서 이와 같이 생각했다.

 

‘‘nissaṃsayaṃ kho ettha kiñci khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā bhājīyati [bhājīyissati (sī.)].

Yaṃnūnāhaṃ yena so mahājanakāyo tenupasaṅkameyyaṃ.

Appeva nāmettha kiñci khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā labheyya’’nti.

[쑵빠붓다] ‘저기에는 틀림없이 갖가지 음식과 나누어줄 것들이 있을 것이다.

내가 저 대중이 있는 곳을 찾아가는 것이 어떨까? 조금이라도 갖가지 음식을 얻을 수 있을 것이다.’

 

Atha kho suppabuddho kuṭṭhī yena so mahājanakāyo tenupasaṅkami.

Addasā kho suppabuddho kuṭṭhī bhagavantaṃ mahatiyā parisāya parivutaṃ dhammaṃ desentaṃ nisinnaṃ.

Disvānassa etadahosi –

4. 그래서 나병환자 쑵빠붓다는 많은 대중이 있는 곳을 찾아 갔다.

나병환자 쑵빠붓다는 세존께서 많은 대중에게 둘러싸여 법문을 하며 앉아 계신 것을 보았다.

보고나서 이와 같이 생각했다.

‘‘na kho ettha kiñci khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā bhājīyati.

Samaṇo ayaṃ gotamo parisati dhammaṃ deseti.

Yaṃnūnāhampi dhammaṃ suṇeyya’’nti.

[쑵빠붓다] ‘여기에는 갖가지 음식이나 나누어 줄 것이 없다.

수행자 고따마가 대중속에서 가르침을 설한다. 나도 가르침을 들어볼까?’

Tattheva ekamantaṃ nisīdi – ‘‘ahampi dhammaṃ sossāmī’’ti.

그리고 그는 ‘나는 가르침을 듣겠다.’라고 거기에 한쪽에 앉았다.

 

Atha kho bhagavā sabbāvantaṃ parisaṃ cetasā ceto paricca manasākāsi

5. 마침 세존께서는 자신의 마음으로 모든 대중의 마음을 읽고 생각했다.

 

‘‘ko nu kho idha bhabbo dhammaṃ viññātu’’nti?

[세존] ‘누가 참으로 세상에서 가르침을 알아챌 수 있는가?’

 

Addasā kho bhagavā suppabuddhaṃ kuṭṭhiṃ tassaṃ parisāyaṃ nisinnaṃ. Disvānassa etadahosi –

6. 세존께서는 나병환자 쑵빠붓다가 대중 가운데 앉아 있는 것을 보았다. 보고나서 이와 같이 생각했다.

‘‘ayaṃ kho idha bhabbo dhammaṃ viññātu’’nti.

[세존] ‘이 자가 참으로 세상에서 가르침을 알아챌 수 있다.’

 

Suppabuddhaṃ kuṭṭhiṃ ārabbha

ānupubbiṃ kathaṃ [ānupubbikathaṃ (sī.), anupubbikathaṃ (syā. pī. ka.)] kathesi, seyyathidaṃ –

dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ;

kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṅkilesaṃ;

nekkhamme [nekkhamme ca (sī. syā. pī.)] ānisaṃsaṃ pakāsesi.

7. 세존께서는 나병환자 쑵빠붓다를 위해서 차제적인 설법을 행했다.

예를 들어, 보시에 대한 이야기, 계행에 대한 이야기, 하늘에 대한 이야기,

감각적 쾌락의 욕망이 가져오는 위험과 타락과 오염,

그것을 여읨의 공덕에 관하여 설명했다.

 

Yadā bhagavā aññāsi suppabuddhaṃ kuṭṭhiṃ kallacittaṃ muducittaṃ vinīvaraṇacittaṃ

udaggacittaṃ pasannacittaṃ,

atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā taṃ pakāsesi –

dukkhaṃ, samudayaṃ, nirodhaṃ, maggaṃ.

Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ paṭiggaṇheyya,

evameva suppabuddhassa kuṭṭhissa tasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi –

‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti.

8. 세존께서는 나병환자 쑵빠붓다가 마음이 준비되고 마음이 유연하고 마음이 장애를 벗어나고

마음이 고양되고 마음이 청정해진 것을 알자,

깨달은 님들이 칭찬하는 법문,

즉 괴로움과 괴로움의 발생과 괴로움의 소멸과 괴로움의 소멸로 이끄는 길에 대하여 설명했다.

예를 들어 때가 없는 깨끗한 옷이 올바로 물드는 것과 같이,

나병환자 쑵빠붓다에게 그 자리에서 앉은 채, 이와 같이

‘무릇 어떠한 것이든 생겨난 것은 모두 소멸되는 법이다.’라는 때 없고 티끌없는 진리의 눈이 생겨났다.

 

Atha kho suppabuddho kuṭṭhī

diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo

tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho

vesārajjappatto aparappaccayo satthu sāsane uṭṭhāyāsanā

yena bhagavā tenupasaṅkami;

upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinno kho suppabuddho kuṭṭhī bhagavantaṃ etadavoca –

9. 그리고 나병환자 쑵빠붓다는

진리를 보고 진리에 도달하고 진리를 알고 진리에 뛰어들어

의심을 건너고 의혹을 여의였다.

그는 스승의 진리 가운데 다른 것에 의존하지 않고 두려움 없음에 도달하여,

자리에서 일어나 세존께서 계신 곳으로 다가갔다.

가까이 가서 세존께 인사를 드리고 한쪽으로 물러나 앉았다.

한쪽으로 물러나 앉은 나병환자 쑵빠붓다는 세존께 이와 같이 말했다.

 

‘‘Abhikkantaṃ , bhante, abhikkataṃ, bhante!

Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya,

mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya –

cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito.

Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca.

Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti.

[쑵빠붓다] “존자 고따마여, 훌륭하십니다. 존자 고따마여, 훌륭하십니다.

존자 고따마여, 마치 넘어진 것을 일으켜 세우듯, 가려진 것을 열어 보이듯,

어리석은 자에게 길을 가리켜 주듯, 눈 있는 자 형상을 보라고 어둠 속에 등불을 가져오듯

존자 고따마께서는 이와 같이 여러 가지 방법으로 진리를 밝혀 주셨습니다.

그러므로 이제 세존이신 고따마께 귀의합니다. 또한 그 가르침에 귀의합니다.

또한 그 수행승의 참모임에 귀의합니다.

존자 고따마께서는 재가신자로서 저를 받아 주십시오.

오늘부터 목숨이 다할 때까지 귀의하겠습니다.”

 

Atha kho suppabuddho kuṭṭhī bhagavatā dhammiyā kathāya

sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito

bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā

bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Atha kho acirapakkantaṃ suppabuddhaṃ kuṭṭhiṃ gāvī taruṇavacchā adhipatitvā jīvitā voropesi.

10. 그 때 나병환자 쑵빠붓다는 세존의 가르침에 교화되고 북돋워지고 고무되어 기뻐하였다.

그는 세존께서 하신 말씀에 기뻐하고 환희하며 자리에서 일어나

세존께 인사를 하고 세존의 오른 쪽으로 돌아 그 자리를 떠났다.

그런데 떠난 지 얼마 되지 않아,

나병환자 쑵빠붓다는 어린 송아지를 데리고 있는 암소에 받혀 목숨을 빼앗겼다.

 

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu;

upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ –

11. 그래서 많은 수행승들이 세존께서 계신 곳을 찾아 왔다.

가까이 다가와서 세존께 인사를 드리고 한쪽으로 물러나 앉았다.

한쪽으로 물러나 앉은 그 수행승들은 세존께 이와 같이 말했다.

‘‘yo so, bhante, suppabuddho nāma kuṭṭhī bhagavatā dhammiyā kathāya

sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito, so kālaṅkato.

Tassa kā gati, ko abhisamparāyo’’ti?

[수행승들] “세존이시여, 나병환자 쑵빠붓다는 세존의 가르침에

교화되고 북돋워지고 고무되어 기뻐하였는데, 그가 죽었습니다.

그의 운명은 어떠하고 그의 미래는 어떠합니까?”

 

‘‘Paṇḍito, bhikkhave, suppabuddho kuṭṭhī; paccapādi dhammassānudhammaṃ;

na ca maṃ dhammādhikaraṇaṃ vihesesi.

Suppabuddho, bhikkhave, kuṭṭhī tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā

sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’ti.

12. [세존] “수행승들이여, 나병환자 쑵빠붓다는 현명한 사람이었다.

그는 가르침에 그는 가르침에 따라서 지냈으며 가르침을 이유로 나를 괴롭히지 않았다.

수행승들이여, 나병환자 쑵빠붓다는 세 가지의 결박을 부수고 더 이상 타락하지 않고

반드시 궁극적으로 완전한 깨달음에 도달하는 흐름에 든 님이 되었다.”

 

Evaṃ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca –

13. 이처럼 말씀하자 다른 수행승이 세존께 이와 같이 말했다.

‘‘ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena suppabuddho kuṭṭhī ahosi –

manussadaliddo, manussakapaṇo, manussavarāko’’ti?

[수행승들] “세존이시여, 어떠한 원인 어떠한 조건으로 그가

가장 가난하고 사람 가운데 가장 곤궁하고 사람 가운데 가장 비참한 나병환자 쑵빠붓다가 되었습니까?”

 

‘‘Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, suppabuddho kuṭṭhī imasmiṃyeva rājagahe seṭṭhiputto ahosi.

So uyyānabhūmiṃ niyyanto addasa tagarasikhiṃ [taggarasikhiṃ (ka.)] paccekabuddhaṃ nagaraṃ

piṇḍāya pavisantaṃ. Disvānassa etadahosi –

[세존] “수행승들이여, 옛날에 나병환자 쑵빠붓다는 이 라자가하시에서 부호의 아들로 태어났다.

그가 유원으로 나갔을 때, 홀로 연기법을 깨달은 님인 따가라시킨이 도시로 탁발하러 들어오는 것을 보았다.

보고나서 그는 이와 같이

‘kvāyaṃ kuṭṭhī kuṭṭhicīvarena vicaratī’ti?

Niṭṭhubhitvā apasabyato [apabyāmato (syā. saṃ. ni. 1.255)] karitvā pakkāmi.

So tassa kammassa vipākena bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni

niraye paccittha.

Tasseva kammassa vipākāvasesena imasmiṃyeva rājagahe kuṭṭhī ahosi

manussadaliddo, manussakapaṇo, manussavarāko.

So tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma saddhaṃ samādiyi

sīlaṃ samādiyi sutaṃ samādiyi cāgaṃ samādiyi paññaṃ samādiyi.

So tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma saddhaṃ samādiyitvā

sīlaṃ samādiyitvā sutaṃ samādiyitvā cāgaṃ samādiyitvā paññaṃ samādiyitvā

kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapanno devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ.

So tattha aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā cā’’ti.

‘이 문둥이, 문둥이 옷을 입고 돌아다니는 자가 누구인가?’라고 생각하고

침을 뱉고 왼쪽으로 돌아 그곳을 떠나갔다.

그런데 그의 이러한 행위가 성숙하여

그는 많은 해, 많은 백 년, 많은 천 년, 많은 십만 년을 지옥에서 고통스러워하다가

그 행위가 남김없이 성숙하여 사람 가운데

가장 가난하고 사람 가운데 가장 곤궁하고 사람 가운데 가장 비참한 나병환자 쑵빠붓다가 된 것이다.

그러나 그는 여래가 전해준 계율과 가르침을 만나

믿음을 얻고, 계행을 얻고, 배움을 얻고, 베품을 얻고, 지혜를 얻었다.

그는 여래가 전해준 계율과 가르침을 만나

믿음을 얻고, 계행을 얻고, 배움을 얻고, 베품을 얻고, 지혜를 얻고나서,

몸이 파괴되고 죽은 후에 좋은 곳, 하늘나라에 태어나 서른 셋 하늘나라의 신들의 동료로 태어났다.

그는 거기서 다른 신들보다 용모나 명성이 뛰어나다.”

 

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

14. 그리고 세존께서는 그 뜻을 헤아려, 때맞춰 이와 같은 감흥어린 시구를 읊었다.

 

‘‘Cakkhumā visamānīva, vijjamāne parakkame;

Paṇḍito jīvalokasmiṃ, pāpāni parivajjaye’’ti.

“눈 있는 자가 일할 때

위험한 것들을 피해야 하듯,

현명한 자는 삶의 세계에서

악하고 불건전한 것을 피해야 하리.”

tatiyaṃ;

 

...................................................................................

[*경전 이해의 길 네띠빠까라나] [7쪽].

f) Tattha katamā āṇatti?

Cakkhumā visamānīva vijjamāne parakkame

Paṇḍito jīvalokasmiṃ pāpāni parivajjaye ti

Ayaṃ āṇatti.

f)  [여섯중에서 교훈이란 무엇인가?

눈을 가진 사람이 살아가면서 위험한 길을 피하는 것처럼,

현명한 이는 생명과 세간에 대한 나쁜 짓을 피해야 한다.

이것이 [게송이 나타내는] 교훈이다.

........................................................................................................................................

.........................................................................................................................................

 

15. Mogharājamāṇavapucchā 16. 학인 모가라자의 질문에 대한 경[Mogharājamāṇavapucchā]

숫타니파타 전재성 역주 한국빠알리성전협회

1122.

‘‘Dvāhaṃ sakkaṃ apucchissaṃ, (iccāyasmā mogharājā)

Na me byākāsi cakkhumā;

Yāvatatiyañca devīsi, byākarotīti me sutaṃ.

1. [존자 모가라자] “저는 지난 날 두 번이나 싸끼야 님께 여쭈었습니다만,

눈을 갖춘 님께서는 대답하지 않았습니다.

그러나 거룩한 신선께서는 세 번째에는, 설명하신다고 저는 들었습니다.

 

1123.

‘‘Ayaṃ loko paro loko, brahmaloko sadevako;

Diṭṭhiṃ te nābhijānāti, gotamassa yasassino.

2. 이 세상도 다른 세상도, 신들의 세상도, 하느님들의 세상도,

명성이 드높은 고따마 님의 견해를 잘 모르고 있습니다.

 

1124.

‘‘Evaṃ abhikkantadassāviṃ, atthi pañhena āgamaṃ;

Kathaṃ lokaṃ avekkhantaṃ, maccurājā na passati’’.

3. 이렇듯 놀라운 통찰을 지닌 님께 묻고자 왔습니다.

어떻게 세상을 관찰하는 님을 죽음의 왕은 보지 못합니까?”

 

 

1125.

‘Suññato lokaṃ avekkhassu, mogharāja sadā sato;

Attānudiṭṭhiṃ ūhacca, evaṃ maccutaro siyā;

Evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ, maccurājā na passatī’’ti.

4. [세존] “모가라자여, 항상 새김을 확립하고

실체를 고집하는 편견을 버리고,

세상을 공(空)으로 관찰하십시오.

그러면 죽음을 넘어설 수가 있습니다.

이와 같이 세상을 관찰하는 님을 죽음의 왕은 보지 못합니다.”

Mogharājamāṇavapucchā pannarasamā niṭṭhitā.

 

註) suññato : 이 공(空)에 대해서는 숲 속에서 명상할 때에

마을은 ① 거기에 없는 것으로 공이며,

숲은 ② 거기에 남아 있는 것으로 불공(不空)이라고 정의되고 있다.

이것은 일상적인 수행에서의 지각현상의 무실체성을 드러내기 위한 것이다.

 

.............................................................................................................................................................

[*경전 이해의 길 네띠빠까라나]

Suññato lokaṃ avekkhassu Mogharājā (ti āṇatti)

sadā sato (ti upāyo)

Attānudiṭṭhiṃ ūhacca Evaṃ maccutaro siyā (ti idaṃ phalaṃ)

‘모가라자여, 세간을 공(空)으로 보라.’라는 것은 교훈에 해당한다.

‘항상 사띠를 지닌 자’라는 것은 방편에 해당한다.

자아라는 견해를 버림으로써 죽음을 초월한 자가 다.’라는 것은 결실에 해당한다.

주> Sutta Nipāta, 게송 1119. 모가라자는 세존께

어떻게 세간을 볼 때 죽음의 왕이 그를 볼 수 없는가를 여쭈었다.

이에 대해 세존은 “세간을 공(空)으로 보라. 모가라자여, 항상 사띠하는 이는

자아라는 견해를 버림으로써 죽음을 초월한 이가 된다.

죽음의 왕은 그와 같이 세간을 보는 이를 볼 수 없다.”고 답변하신다.

본문의 게송은 이러한 세존의 답변을 교훈, 방편, 결실로 분석하고 있다.